Teksts ZANE TIMPARE

Nereti dzird sakām: lielveikalu gaļa esot piepumpēta ar antibiotikām. Vai tiesa? Kuriem dzīvniekiem antibiotikas lieto visvairāk, un vai mums par to jāsatraucas?

Vārot var nepazust

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji stāsta, ka veiktajās gaļas pārbaudēs neko pārlieku satraucošu saistībā ar antibiotikām neatrod, tomēr speciālisti bilst – iespējams, tā esot tikai aisberga redzamā daļa. Jo nav jau tā, ka antibiotiku atliekvielu gaļā vispār nedrīkst būt. Nē, ir noteiktas pieļaujamās normas, un pārtikas uzraugi kontrolē, lai tās netiktu pārsniegtas. Taču! Ja, piemēram, kādā gaļas gabalā antibiotiku atliekvielas ir, bet mazāk par apstiprināto normu, tad viss ir ievērots un šādai gaļai atļauts atrasties veikalu plauktos. Tā pa mazumam vien, tomēr organismā antibiotiku atliekas nonāk. Turklāt daudzi gaļu ēd bieži – pat katru dienu un pat vairākas reizes dienā. Un tad jau atliekvielu mazumiņšvairs var nebūt mazumiņš.

Pēc gaļas ārējā izskata, smaržas nav iespējams noteikt, vai tajā varētu slēpties antibiotiku atliekvielas. Iveta Pugajeva, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētniece, bilst, ka grūti arī pateikt, kurā gaļas veidā – šķiņķī, filejā vai varbūt stilbos – antibiotiku atliekvielas varētu uzkrāties vairāk. Tomēr, ja salīdzina gaļu un aknas, tad simtprocentīgi lielāks riska avots esot aknas. Ja nu tiešām gaļā kaut kas ir, nepalīdzēs ne tās mazgāšana, ne mērcēšana. BIOR atsevišķi veiktie eksperimenti rāda, ka reizēm arī termiskā apstrāde – cepšana, vārīšana – antibiotiku atliekvielu daudzumu gaļā var nesamazināt.

Var vaicāt, vai tad antibiotikas, laikam ritot, pašas nesadalās. Īsā atbilde: veterinārmedicīnā izmantotajām zālēm sadalīšanās laiks ir ļoti dažāds – no pāris nedēļām līdz tādām, kas… nesadalās vispār.

Liellopu stāstiņi

Par riskantākajiemlopiņiem antibiotiku ziņā uzskata tos, kurus visvairāk audzē industriāli: liellopus, cūkas un vistas. Jo, turot dzīvniekus slēgtās novietnēs lielā šaurībā, pastāv augsts infekciju risks, kura ārstēšanā nepieciešamas antibiotikas. Privātais veterinārārsts Juris Tolpežņikovs par visdrošākajiem dzīvniekiem saistībā ar antibiotikām nosauc aitas, jo tie esot ļoti jutīgi dzīvnieki, kas nav piemēroti rūpnieciskai turēšanai, aitas aug diezgan dabiskos apstākļos, tāpēc arī nav lielas vajadzības lietot antibiotikas.

Savukārt Kaspars Kovaļenko, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes asociētais profesors, bilst, ka pasaulē pieņemts uzskatīt: visvairāk antibiotiku lieto industriāli audzētiem putniem, bet vismazāk – liellopiem. Taču Latvijā esot otrādi: pašlaik visvairāk diskusiju par nekontrolētu antibiotiku lietošanu raisot tieši liellopu audzēšana. Stāsts pašos pamatos esot par cilvēku godaprātu.

Neoficiāli izskanot informācija par šādiem atsevišķiem nelāgiem gadījumiem: saimnieks audzē liellopu, bieži iegūst no tā arī pienu, bet tad… dzīvnieks saslimst, viņam izraksta antibiotikas, taču pamazām kļūst arī skaidrs, ka izārstēt dzīvnieku tāpat nevarēs, tāpēc labāk gotiņu nokaut. Kā stāsta, saimnieks viņu nododot gaļas pārstrādātājam. Viņš, iespējams, cer, ka šāda, tikko antibiotikas saņēmuša, dzīvnieka gaļa nonāks visur citur (piemēram, suņu barībā), tikai ne cilvēku pārtikā. Taču, iespējams, gaļas pārstrādātājs nav tik godprātīgs (varbūt abi iesaistītie, to mēs nezinām), un šāds liellops tomēr aizceļojot uz gaļas pārstrādes cehu, kur top dažādi gaļas produkti. Šis esot stāsts, ko daudzi lopkopībā iesaistītie zinot, tomēr kaut ko mainīt, uzlabot pagaidām neizdodoties. Oficiāli šāds lopiņš būtu jāsadedzina.

Cits gadījums: gotiņai, ko izmanto piena iegūšanā, sākas mastīts (tesmeņa iekaisums), atkal vetārsts izrakstot antibiotikas, tomēr atkal tiekot secināts, ka gotiņu vairs nav lietderīgi izmantot piena iegūšanā, tāpēc tā ceļo uz gaļas pārstrādi. Risks – vai gotiņa pēc šā lēmuma pieņemšanas tiek izturēta nepieciešamo laiku, lai viņai dotās antibiotikas sadalītos, vai arī tiek nokauta agrāk? Pats galvenais, dodot antibiotikas dzīvniekiem, kuru gaļu pēc tam izmantos pārtikā, – ievērot zāļu sadalīšanās periodu!

Antra Briņķe, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece, vaicāta par šādām situācijām liellopu audzēšanā, atzīst: ja tā tiešām notiek, tad par šādiem negodīgiem gadījumiem ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. «Antimikrobiālā rezistence ir pārāk nopietna lieta, lai par to klusētu. Daudzus antimikrobiālos līdzekļus, ko lieto dzīvniekiem, izmanto arī cilvēkiem. Daži no šiem līdzekļiem ir ļoti svarīgi cilvēka dzīvības apdraudošu infekciju ārstēšanai. Pieminētie pārkāpumi ir praktizējoša veterinārārsta un arī dzīvnieka īpašnieka atbildība, jo antibiotikas izraksta un to apriti kontrolē veterinārārsts, viņš par pārkāpumiem atbild ar savu sertifikātu. Tādējādi galvenā atbildība par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu jāuzņemas praktizējošam veterinārārstam un personai, kura tieši zāles ievada dzīvniekam. Tikai veterinārārsts spēj pieņemt atbildīgus un profesionāli pamatotus lēmumus par antimikrobiālo līdzekļu izvēli un lietošanu. Arī kautuvēs būtu jābūt stingrai dzīvnieku un informācijas uzskaitei, kas šādus nelāgus gadījumus nepieļauj.»

Tīrība un spāņu cūkas

Radies priekšstats, ka daudz antibiotiku saņem vistas. Asociētais profesors Kaspars Kovaļenko skaidro: to, vai dzīvnieks saslims un viņam nāksies dzert antibiotikas, daudzējādā ziņā nosaka tīrība un biodrošība fermā. Viņam piekrīt arī Tatjana Lisakovska, a/s Putnu fabrikaĶekava veterinārārste, norādot, ka uzņēmums beidzamajos gados tieši šiem aspektiem pievērš pastiprinātu uzmanību, tāpēc šobrīd spēj nodrošināt, ka vairāk nekā 80 procentu no a/s Putnu fabrikaĶekava broileriem izaug pilnībā bez antibiotikām.

Liela nozīme gaļas kvalitātē esot arī sabalansētai un vitamīniem bagātai broileru barībai, probiotikām, veselīgām cāļu mātēm, labai ventilācijai fermās.

Vārdi kārtība un tīrība daļēji izskaidro arī faktu, kāpēc Eiropas dienvidu zemēs – Itālijā, Spānijā u. c. – lieto daudz vairāk antibiotiku nekā pie mums. «Protams, dienvidu klimatā dzīvo arī vairāk dažādu baktēriju, kas īpaši labi vairojas tieši siltumā,» stāsta Kaspars Kovaļenko. Tomēr dienvidnieki neesot arī pārlieku lieli kārtības mīļotāji fermās. Faktu, ka visvairāk antibiotikas lopiem dod, piemēram, Spānijā, vērts atcerēties, stāvot pie gaļas stenda lielveikalā un lasot uzrakstu, ka konkrētās cūkgaļas izcelsmes valsts ir tieši Spānija.

Izskan informācija, ka arī Dānijas cūkaudzētāji iepriekšējos gados cītīgi strādājuši, lai samazinātu nepieciešamību lietot antibiotikas savām cūkām. Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece atzīst, ka arī mūsu audzētāji nav snauduši, vēl vairāk: «Dāņiem kā jau cūkgaļas lielražotājvalstij ir nepieciešama šāda reklāma, ka viņi samazina antibiotiku lietošanu, jo patērētāji arvien vairāk pieprasa no zāļu atliekvielām tīru gaļu. Tomēr patiesība ir tāda, ka Latvijas cūkaudzētāji joprojām lieto daudz mazāk antibiotiku nekā dāņi! To apstiprina arī oficiālie dati. Vēl mazāk antibiotiku par mums Eiropā izmanto vienīgi dažas skandināvu valstis. Turklāt antibiotikām tagad pieejamas arī labas dabiskas alternatīvas, piemēram, caureju cūkām var ārstēt ar piparu maisījumiem.»

Dzintra Lejniece arī bilst, ka kontrole un pārtikas uzraudzība mūsu valstī ir stingra, tāpēc diez vai kāds gribētu riskēt nodot antibiotikas tikko saņēmušu cūku kautuvē, ja pastāv liels risks zaudēt visu biznesu.

Neaizmirstiet par mīļdzīvniekiem

Veterinārārsts Juris Tolpežņikovs situāciju lopkopībā ir kritizējis bieži. Viņš vērsis sabiedrības uzmanību gan uz pārmērīgu antibiotiku lietošanu, gan atšifrējis negodprātīgas shēmas, kā slims, antibiotikas tikko saņēmis lops var nonākt pārtikas apritē, gan stāstījis par necilvēcīgajiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem, uzsverot lielo šaurību kūtīs, kas paver ceļu infekciju attīstībai. «Veterinārmedicīna visā pasaulē pārvērtusies par biznesu, tāpēc bieži zāles dzīvniekiem lieto bez vajadzības, īpaši jau antibiotikas,» uzskata Juris Tolpežņikovs. Vainojams esot arī sauklis, ka gaļai jābūt lētai un pieejamai, visa sistēma veidota tā, ka visu vajag vairāk un lētāk. Viņš arī uzskata, ka diezgan uzskatāmi ir pierādīta saistība starp antibiotiku lietošanu lielos daudzumos lopiem un kopējo antibiotiku rezistenci. Tāpat Juris Tolpežņikovs piebilst, ka par maz tiek brīdināts par antibiotiku nepārdomātu lietošanu mīļdzīvniekiem – suņiem, kaķiem, zirgiem –, jo arī tas var negatīvi ietekmēt saimnieka mikrofloru un veicināt tādu baktēriju vairošanos, kas ir izturīgas pret antibiotikām.