Gaļas lietošana uzturā sabiedrībā joprojām tiek apvīta ar dažādām bažām un pat mītiem. Nereti šie pieņēmumi balstās nepilnīgā informācijā vai vispārinājumos. Arī starptautiskais zinātniskais žurnāls “Nature Metabolism” secinājis, ka uztura dezinformācija digitālajā vidē kļūst arvien izplatītāka un cilvēkiem kļūst grūtāk atšķirt zinātniski pamatotu informāciju no populāriem mītiem.

Latvijā iemīļotais vistas gaļas produktu zīmols “Ķekava” sadarbībā ar veselības un fiziskās sagatavotības treneri Zandu Zariņu-Rešetinu skaidro biežāk dzirdētos mītus par gaļas lietošanu un sniedz profesionālu skatījumu uz to, kādēļ gaļa ieņem nozīmīgu vietu pilnvērtīgā uzturā.

Mīts nr.1: “Gaļa ir smaga un grūti sagremojama.”

Patiesībā izšķiroša nozīme ir pagatavošanas veidam. Eļļā cepta un stipri apstrādāta gaļa tiešām var būt grūtāk sagremojama, savukārt tvaicēta, sautēta vai grilēta gaļa ir vieglāka un organismam to vieglāk pārstrādāt. Tāpat svarīga ir porciju lieluma ievērošana un sabalansēta ēdienreize, kurā gaļa tiek kombinēta ar dārzeņiem un pilngraudu produktiem.

Interesanti, ka 100 gramos vistas filejas ir aptuveni 23-25 grami olbaltumvielu jeb proteīna, bet salīdzinoši neliels tauku daudzums. Tas nozīmē, ka viena porcija var nodrošināt gandrīz pusi no vidēji aktīvam pieaugušajam nepieciešamā dienas proteīna daudzuma. Turklāt olbaltumvielu sagremošanai organisms patērē vairāk enerģijas nekā tauku vai ogļhidrātu pārstrādei, tādēļ pēc proteīniem bagātas maltītes sāta sajūta saglabājas ilgāk.

Mīts nr.2: “Gaļa veicina svara pieaugumu.”

Patiesībā svara izmaiņas nosaka kopējais uzņemto kaloriju daudzums un dzīvesveids, nevis viens konkrēts produkts. Liesas gaļas, piemēram, vistas filejas, iekļaušana ēdienkartē var palīdzēt svara kontrolē, jo olbaltumvielas nodrošina ilgstošu sāta sajūtu un palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs. Turklāt proteīns ir īpaši svarīgs muskuļu masas uzturēšanai, fiziskajai izturībai un organisma atjaunošanās procesiem.

Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri ikdienā uzņem pietiekamu proteīna daudzumu, ir vieglāk saglabāt muskuļu masu arī svara samazināšanas laikā. Tas ir būtiski, jo muskuļi palīdz uzturēt aktīvāku vielmaiņu. Piemēram, fiziski aktīvam cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, dienā nepieciešami aptuveni 85-120 grami proteīna. Viena 150 gramu vistas filejas porcija nodrošina apmēram trešdaļu līdz pat pusei no šī daudzuma.

Mīts nr.3:  “Gaļa nav nepieciešama, jo visas uzturvielas iespējams uzņemt citādi.”

Lai gan sabalansētu uzturu iespējams veidot dažādos veidos, Zanda Zariņa-Rešetina norāda, ka tieši gaļa satur organismam viegli uzņemamu pilnvērtīgu proteīnu, kā arī hēma dzelzi. Hēma dzelzs ir dzelzs forma, kas atrodama dzīvnieku izcelsmes produktos – gaļā, zivīs un putnu gaļā. Organisms to spēj uzņemt un izmantot daudz efektīvāk nekā ne-hēma dzelzi, kas sastopama augu valsts produktos, piemēram, pupās, spinātos vai griķos. Tieši tāpēc gaļa bieži tiek minēta kā viens no vērtīgākajiem dzelzs avotiem uzturā, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu dzelzs deficīta risku – sievietēm reproduktīvā vecumā, pusaudžiem un fiziski aktīviem cilvēkiem. Jāņem vērā, ka cilvēkam, kas neēd gaļu, var būt nepieciešams būtiski lielāks augu valsts produktu daudzums, lai uzņemtu līdzvērtīgu dzelzs apjomu.

“Cilvēki šobrīd domā ne tikai par kalorijām, bet arī par to, ko tieši organisms saņem ar uzturu. Gaļa nodrošina organismu ar augstas bioloģiskās vērtības proteīnu, viegli absorbējamu hēma dzelzi un B12 vitamīnu, kas dabiski sastopams galvenokārt dzīvnieku izcelsmes produktos. Šīs uzturvielas ir būtiskas labai pašsajūtai, enerģijai un fiziskajai izturībai,” stāsta Zanda Zariņa-Rešetina.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka dzelzs deficīts joprojām ir viens no izplatītākajiem uzturvielu trūkumiem pasaulē, īpaši sieviešu vidū. Savukārt jaunākie starptautiskie pētījumi norāda, ka ar dzelzs deficītu saskaras aptuveni katrs sestais cilvēks pasaulē.

Mīts nr.4: “Veikalos nopērkamā gaļa ir pilna ar hormoniem un antibiotikām.”

“Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem, kas rada nepamatotas bažas par produktu drošumu. Eiropas Savienībā hormonu izmantošana mājputnu audzēšanā ir aizliegta jau vairāk nekā 40 gadus, savukārt antibiotikas drīkst lietot tikai veterinārārsta uzraudzībā. Latvijā ražotā vistas gaļa tiek pakļauta stingrai kvalitātes un pārtikas drošības kontrolei. Zīmola “Ķekava” produkcija tiek audzēta Latvijā, ievērojot augstus kvalitātes standartus, savukārt marķējums “Audzēts bez antibiotikām” apliecina, ka putni savas dzīves laikā nav ārstēti ar antibiotikām, jo auguši veseli,” stāsta “Ķekava Foods” veterinārā departamenta vadītāja Tatjana Lisakovska.

Zanda Zariņa-Rešetina mudina izvēlēties uzticamu, vietēju ražotāju produkciju, jo mūsu ikdienas patēriņam izvēlēto produktu kvalitātei ir liela nozīme sporta un vispārējās veselības mērķu sasniegšanā. Galvenais ir izvēlēties kvalitatīvus produktus, pievērst uzmanību sastāvam un ievērot mērenību. Sabalansētā uzturā gaļa var būt nozīmīga veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, nodrošinot organismu ar enerģiju, spēku un būtiskām uzturvielām ikdienas labsajūtai.

AS “Ķekava Foods” cāļa gaļa tiek audzēta Latvijā, nodrošinot augstu kvalitāti, atbilstību pārtikas drošības standartiem, kā arī stingri ievērojot – un pat pārsniedzot – likumdošanā noteiktās pārtikas ražošanas un dzīvnieku labturības prasības. Putni tiek baroti ar sabalansētu, dabīgu un īpaši ražotu barību, un uzņēmums regulāri veic neatkarīgas laboratorijas pārbaudes, lai garantētu produkta drošumu. “Ķekava Foods” ir arī Baltijā pirmais putnkopības uzņēmums, kas saņēmis sertifikātu par audzēšanu bez antibiotikām, un uzņēmums lepojas ar pilnu ražošanas ciklu – no lopbarības ražošanas līdz gatavam produktam veikalu plauktos. Uzņēmuma produkti ar marķējumu “Audzēts bez antibiotikām” garantē, ka šie putni nav slimojuši un savas dzīves laikā nav saskārušies ar antibiotikām.