Kad Elīna Penava bērnībā devās omei līdzi uz darbu toreizējā “Putnu fabrikā Ķekava”, lai paskatītos uz mīļiem un dzelteniem cālīšiem, viņa pavisam noteikti nenojauta, ka pati kādudien kļūs par “Ķekava Foods” Putnkopības departamenta jaunputnu daļas zootehniķi. “Tas laikam ir asinīs,” saka Elīna. Katru dienu Elīnas departamenta pārziņā ir 80 tūkstoši dažāda vecuma jaunputnu, un jāsajūt katra putna vajadzības. Kā viņai izdevies kļūt par sava veida putnu vārdotāju?

Par policisti nekļuva, bet formā tērpjas

Pamatskolas laikā, kad pirmo reizi nopietnāk domājusi par karjeru, pēc viesošanās Policijas akadēmijā Elīna apsvērusi policistes arodu. Šķitis, ka darbs uniformā un disciplīna būs viņai piemērotākais. Pēc vidusskolas ceļš aizvedis uz kultūras menedžmenta studijām, taču jauniete tolaik atskārta, ka tas nebūs viņas īstais aicinājums. Šur tur pastrādājusi, meklējot aicinājumu, līdz par liktenīgu izrādījies māsas aicinājums pievienoties “Ķekava Foods” uzņēmumam. Tā nu pirms 11 gadiem Elīna sākusi strādāt kā putnkope pie pieaugušajiem putniem.

Elīna gan norāda, ka darbs ar putniem viņai ir asinīs – “Putnu fabrikā Ķekava” ilgus gadus nostrādājusi viņas omīte. “Viņa mani kādreiz ņēma līdzi uz darbu pie broileriem. Toreiz drīkstēja, tagad nedrīkst. Kad es ienācu putnu mītnē, man likās, vau, cik interesanti – visa kūts cālīšos,” atceras Elīna. Un arī nekur tālu no formastērpa uzvilkšanas viņa nav tikusi – putnkopības departamentā aizsargtērps ir obligāts, lai ievērotu biodrošību.

10 gadus Elīna gādāja par pieaugušo putnu labsajūtu. Sākumu viņa atceras ļoti spilgti: “Man bija bail no vistām, jo viņas knāba.” Pie putniem gan ātri pierasts un darbi devušies no rokas. Elīna uzcītīgi apguvusi, kā vērot putnus, to vajadzības un citas nianses, un jebkuru uzdoto darbu darījusi ar milzu atdevi.

“Šis ir darbs, kas jāmīl. Tikai tad iespējams izaudzināt putnus un paveikt to ar labiem rezultātiem. Ja darbā ierodies tikai ķeksīša pēc, vienkārši atstrādāt stundas, tad rezultāta nebūs.”

– Elīna Penava, “Ķekava Foods” Putnkopības departamenta jaunputnu daļas zootehniķe

Šādu Elīnas attieksmi saredzējusi vadītāja, tāpēc pirms nedaudz vairāk kā gada piedāvājusi spert nozīmīgu soli karjeras attīstībā un kļūt par jaunputnu daļas zootehniķi un vadīt savu komandu. Zināms izaicinājums bijis pārslēgties no darba ar pieaugušiem putniem uz jaunputniem. “Bet visu var iemācīties!” pauž Elīna. Jaunais amats viņu pamudinājis arī apgūt zootehniķa arodu profesionāli – viņa paralēli darbam šobrīd studē Smiltenes tehnikumā.

Putnus ir jāprot sajust

Jaunputnu mītnēs čum un mudž dzīvība – kopumā 10 novietnēs ik dienas mājo aptuveni 80 tūkstoši cāļu. Elīnas komandā ir 8 putnkopes, katras pārziņā ir divas mītnes ar 16 tūkstošiem putnu, bet komanda un putnu lērums – zootehniķes atbildība. Tāpat cieši nākas sadarboties arī ar kolēģiem – atslēdzniekiem, kuri gādā par to, lai visas iekārtas darbotos kā nākas.

Elīnas darbadiena sākas agri, septiņos no rīta, kad jāsavada datorsistēmā visi iepriekšējās dienas dati par temperatūru, ūdeni, elektrību, gāzi, putniem iedoto barību, jaunputnu svaru un citiem rādītājiem. “Tad ir rīta apgaita pa visu teritoriju, pārbaudu katru bunkuru, vai ir barība, vai visur viss pietiek,” stāsta zootehniķe. Tad kopā ar putnkopjiem jāizrunā aktuālie darbi, tie jāsaplāno un jāraugās, ko darīt labāk, lai putni ne tikai sasniegtu procentuālos rādītājus, bet justos labi. Pēc 140 dienām jaunputni tālāk dodas uz pieaugušo putnu mītnēm, tāpēc regulāri jāseko līdzi mītnes tīrībai – pirms jaunā cāļu pieplūduma tā jāizvāc, jāizmazgā, jādezinficē, jāsagatavo ar skaidām. Putnu rotācija notiek regulāri, tāpēc biodrošība ir pirmajā vietā.

Diena paiet dinamiski, jo viens no svarīgākajiem darbiem ir barības nodrošināšana – jālūko, lai tā pietiek, jo atkarībā no putnu vecuma, dienā vienā mītnē patēriņš var būt no 200 kg mazajiem cālīšiem līdz 700-900 kg jau pusaugu broileriem. Turklāt katra vecuma putniem ir sava recepte un ēdināšanas grafiks. Ja kāda no putnkopēm saslimst un nevar būt darbā, Elīnai nākas rast risinājumu, citādi putni paliek bez aprūpes.

“Ja tu izpildi galvenās prasības – ūdens, ēdiens un siltums – tad teorija no prakses neatšķiras. Taču ar to vien nepietiek. Putnus ir jāprot sajust un jāredz, vai viņi jūtas labi.”

– Elīna Penava, “Ķekava Foods” Putnkopības departamenta jaunputnu daļas zootehniķe

Skaidrs, ka katru no teju 23 miljoniem putnu, kurus katru gadu “Ķekava Foods” izaudzē, ar rokām apčubināt, kur nu vēl nosaukt vārdā, nevar. Tāpēc zootehniķim ir jābūt gluži vai vārdotājam – jānolasa no katras cāļa kustības, kā tas jūtas. “Jānosaka kopējā atmosfēra, kāda ir mītnē – ja tu redzi, ka putni čupojas, guļ kaut kur, tad zini, ka viņiem ir par vēsu. Putniem ir jāstaigā, tas liecina, ka viņi jūtas labi. Viņi nedrīkst arī stāvēt nodurtām galvām – tas arī liecina, ka kaut kas putnus neapmierina. Ja viņi nav ēduši, viņi skraida, un uzreiz, kā pieej, klūp virsū uz kājām, čubina un baksta,” atklāj Elīna.

Ja putnkopji savu darbu labi izdarījuši, tas parādās rezultātos – putniem ir labs dzīvsvara pieaugums, kas atbilst noteiktiem nozares rādītājiem, tie aug, attīstās, neslimo. “Mūsu darba augļi ir tad, kad putni dodas uz pieaugušo putnu nodaļu – ja tur ir laba dējība un olas, esam visu darījuši ļoti pareizi un labi,” stāsta Elīna. Viņa arī atzīst, ka šo darbu bez lielas atbildības sajūtas nevar veikt – ir jārūp dzīvniekiem, to labsajūtai un jābūt pienākuma apziņai.

“Tieši rūpīgā ikdienas uzraudzība un augstie biodrošības standarti ļauj “Ķekava Foods” nodrošināt produkciju ar marķējumu “Audzēts bez antibiotikām”. Tas nozīmē, ka cāļi tiek audzēti bez antibiotiku lietošanas no pirmās dienas līdz gatavam produktam. Jo labāk tiek nodrošinātas putnu vajadzības un labsajūta, jo veiksmīgāk iespējams saglabāt to veselību visā audzēšanas ciklā. Rezultātā Latvijas iedzīvotāji var būt droši, ka viņu galdā nonāk vietēji audzēta, kvalitatīva putnu gaļa ar augstu uzturvērtību, kas ražota ar rūpību, atbildību un ievērojot ilgtspējīgas saimniekošanas principus.”

– Elīna Penava, “Ķekava Foods” Putnkopības departamenta jaunputnu daļas zootehniķe

Gādāt par savu kolektīvu – kaut ar ikdienišķām vajadzībām

Viens no lielākajiem gandarījumiem Elīnas darbā ir brīži, kad viņas komanda un kolektīvs kopumā darbojas ar prieku un ir apmierināti kā ar sasniegtajiem rezultātiem, tā darba apstākļiem. Nonākot savas nodaļas vadītājas amatā, viņa to arī nostādījusi par prioritāti – sākt ar šķietami nelielām lietām savas komandas labsajūtai.

“Uzreiz, kā es atnācu uz Jaunputnu daļu, teicu – vajag izremontēt dušas! Tā ir cilvēcīga nepieciešamība. Uzņēmums sadzirdēja un un to izdarīja!” priecājas Elīna. Tā kā Elīna bijusi aktīva un iesaistījusies pasākumu organizēšanā visus 11 darba gadus, viņa lepojas, ka izdevies pašreizējo komandu skubināt un apmeklēt “Ķekava Foods” saliedēšanās pasākumus, uz ko līdz šim jaunputnu daļa bija gausāka. “Motivēju savu komandu vairāk runāt, teikt arī savas idejas, kas pietrūkst mums, un tad kolēģi nāk, mēs kopā mēģinām uzlabot,” viņa stāsta.

Elīna novērtē, ka uzņēmumā padomāts arī par kopējā kolektīva iesaisti – ar sparu piedalās soļu izaicinājumos, jo pastaigas un sports viņai palīdz atgūt spēkus ārpus darba. Arī dāvanu grozs ar “Ķekavas” produkciju, ko darbinieki saņem reizi ceturksnī, ir labums, ko viņa izceļ, jo tādā veidā padomāts par ikkatru darbinieku. Īpaša, viņasprāt, ir nesen ieviestā “Paldies” akcija, kad kolēģi cits citam pasaka paldies, uzrakstot to uz kartītes. “Tas šķiet sīkums, bet pateikt paldies ir ļoti nozīmīgi, jo tas nereti pietrūkst ikdienā,” pauž Elīna. To viņa stiprina arī ikdienā – sarunājoties un izceļot katra ieguldījumu savas komandas sasniegumos.

Interviju sagatavoja: Ketija Nuķe-Osīte/”Delfi Brand Studio”

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI