“Sajūta, uz ko personīgi tiecos – lai tad, kad pienāks profesionālās dzīves beigas, aiz manis nepaliek gruveši, bet gan fundamentālas, noderīgas un cilvēkiem vajadzīgas lietas,” saka Tatjana Lisakovska, “Ķekava Foods” Veterinārā departamenta vadītāja. Viņa pierādījusi, ka ar savu darbu, rūpēm pret dzīvniekiem un patērētāju, var ieviest milzu izmaiņas nozarē – klauvējot pie instanču durvīm, ierosinot mainīt politiku un rādot piemēru citiem, uzņēmums bija pirmais, kas Latvijā sāka piedāvāt mājputnu gaļas produktus, kas audzēti bez antibiotikām.Arī pasaulē tikai neliela daļa ražotāju var lepoties ar šādu pieeju. Kā panākt tik vērienīgas pārmaiņas?

Kā zibens spēriens no debesīm – jābūt veterinārārstei

Lai gan pamatskolas laikā Tatjana sapņoja kļūt par pārdevēju, dzīve viņu aizvirzījusi tālu no šīs nodarbošanās. Kā jau bērnam, kas uzauga laukos, lopkopības darbi nav bijuši sveši – darījusi visu, kas saistīts ar govju, cūku un vistu kopšanu. Bērnībā pat no viena vāka līdz otram izstudēta grāmata par dzīvnieku iekšķīgām slimībām, bet vidusskolas laikā uzplaukusi arvien lielāka vēlme iestāties zooinženierijas fakultātē.

Tā šķitis arī tad, kad tēvs Tatjanu ar klasesbiedreni moskvičā vedis uz Jelgavu – toreizējo Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, lai jaunietes pieteiktos studijām. “Mēs iegājām pieņemšanas komisijā, un pēkšņi es mainīju lēmumu. Tas bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – man jākļūst par veterinārārsti! Un tā es iesniedzu dokumentus Medicīnas fakultātē,” atceras Tatjana. Sākotnējais mērķis gan bijis ārstēt mazos dzīvniekus – suņus un kaķus.

Pēdējā kursā studentiem piedāvāta iespēja “pavingrināt rokas” praksē, tāpēc Tatjana pieteikusies pirmajam darbam olu ražošanas uzņēmumā “Balticovo”. “Pēdējo kursu pabeidzu neklātienē, lai varētu apvienot ar darbu. 1995. gadā ieguvu diplomu un kļuvu par sertificētu veterinārārsti,” stāsta Tatjana. Karjeru veidojusi no pamatiem – rūpējusies par dējējvistām, bijusi veterinārārste rūpnieciskajā olu ražošanas cehā, kautuves eksperte, atbildīgā vaislas putnu nodaļā, līdz 10 gadu laikā kļuva par veterinārā dienesta vadītāju.

Pēc 13 nostrādātiem gadiem Tatjana meklēja izaicinājumu un trīs mēnešus radikāli mainīja darbu – ārstēja suņus un kaķus. Taču sirdij tuvā putnkopība ņēma virsroku – radās iespēja kļūt par veterinārā dienesta vadītāju, un tā kopš 2008. gada Tatjana strādā uzņēmumā “Ķekava Foods”.

“Sākums bija interesants. Šeit es atradu gan pielietojumu iepriekš iegūtajām zināšanām, gan arī bija jāmācās daudz kas jauns, jo dinamiskums, informācijas aprite un kolektīvs – viss ir daudz lielāks. Ja ir runa par izaicinājumu, mērķiem un pašmotivāciju, tad man liekas, ka es šajā ziņā esmu ieguvēja. Un, ja no tā iegūst vēl arī uzņēmums, tas ir pavisam labi!”

– Tatjana Lisakovska, “Ķekava Foods” Veterinārā departamenta vadītāja

Putnu labturība – pirmajā vietā

Tatjana savā departamentā plecu pie pleca strādā ar vēl 20 kolēģiem – sertificētiem veterinārārstiem, veterinārārstu asistentiem un pat dezinfekcijas brigādi. “Tas skan vienkārši, bet tie būtībā ir mūsu ārstu labās un kreisās rokas, ilggadēji strādājoši cilvēki, jau saauguši ar veterinārajām lietām un pilnvērtīgi spēj veikt daudz funkciju, palīdzēt un atvieglot veterinārārsta darbu, lai viņš var fokusēties uz “globālajām” lietām,” stāsta Tatjana.

Visiem ir viens mērķis – rūpēties par dzīvnieku labturību, kā arī drošību un veselību. Vienlaicīgo tās ir arī rūpes par cilvēku, kuri produkciju pēc tam patērēs. Visai komandai jāpārzina veterinārās mājputnu prasības – ēdināšanas specifika, veselību ietekmējošie faktori, potenciāli bīstamās infekcijas. Mītnēs jābūt atbilstošam mikroklimatam – siltam, labai ventilācijai, gaismai, miera režīmam, brīvi pieejamam tīram ūdenim. Tāpat stingri jāievēro biodrošības nosacījumi, lai infekcijas slimību kontrole būtu teicama. Putniem ir speciāli sastādīts sabalansēts uztura plāns, kur uzskaitītas kalorijas un uzturvielas. Būtiska priekšrocība ir arī tas, ka “Ķekava Foods” paši ražo augstvērtīgu putnu barību. Tas ļauj nodrošināt pilnīgu kontroli pār barības sastāvu, kvalitāti un atbilstību putnu vajadzībām, veicinot to veselību un augšanu bez antibiotiku lietošanas.

“Kvalitatīvs pārtikas produkts ir iespējams tikai tad, ja visi šie faktori ir teicamā stāvoklī un maksimāli labi īstenoti. Protams, tas nenotiek vienkārši. Ir likumdošana, instrukcijas un daudz uzdevumu, un ir jāmāk noteikt prioritātes, skaidri izskaidrot kolēģiem un darbiniekiem, kas un kādā veidā viņiem ir jādara un jāuzrauga,” norāda Tatjana. Tā kā mājputnu gaļa ir viens no veselīgākajiem, ar proteīnu bagātākajiem un pieprasītākajiem produktiem, tas nozīmē arī rūpes par cilvēku veselību.

“Audzēts bez antibiotikām” – titānisks kolektīva darbs

Šī pārliecība arī mudinājusi Tatjanu ne tikai iestāties par atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem, bet arī sakārtot uzņēmuma vidi tā, lai ar lepnumu uz katra sava produktu iepakojuma varētu likt marķējumu “Audzēts bez antibiotikām”. Pie tā viņa strādājusi jau no pirmajām dienām uzņēmumā, uzrunājot ne tikai vadību, bet arī uzraugošās iestādes, valsts pārvaldi un citas institūcijas, lai izskaidrotu nepieciešamību un panāktu mērķi – izmaiņas likumdošanā. Kopš 2017. gada tas realizējies, prakse ieviesta un ar lepnumu “Ķekava Foods” ražotā produkcija ar zīmolu “Ķekava” nes šādu marķējumu. Cilvēki kļūst arvien prasīgāki un apzinātāki attiecībā uz pārtikas izcelsmi un ražošanas metodēm. Tādēļ “Audzēts bez antibiotikām” ir būtiska “Ķekava Foods” priekšrocība, ko joprojām spēj nodrošināt tikai salīdzinoši neliels skaits ražotāju Eiropā. Ko “Audzēts bez antibiotikām” nozīmē patērētājam? Putni audzēti pēc augstākajiem labturības standartiem, lai tie neslimotu. Tas nozīmē profilaktiskus ieguldījumus ne tikai mītnēs, bet arī uztura piedevās, kas uzlabo veselību – gluži kā cilvēks lieto labākās zāļu tējas, arī cāļi un vistas saņem, piemēram, ķiploku ekstraktus un citus pārbaudītus līdzekļus.

“Profilakse un biodrošība ir kā māsa ar brāli. Ja viss ir izdarīts pareizi, tad principā putnam pilnīgi pietiek ar saviem iekšējiem resursiem, ar savu imūnsistēmu, un vajadzības pēc zālēm nav,” paskaidro Tatjana. “Putns aug vidē, kur mikroorganismu, kas spēj izstrādāt rezistenci, ir mazāk, un tie nevar tā vienkārši nonākt uz patērētāja galda produktos un pēc tam nejauši gremošanas sistēmā,” viņa pamato. Izvēloties šādu produkciju, cilvēks sevi pasargās.

Mūsu pieeja neļauj veidoties pret antibiotikām izturīgu baktēriju celmiem putnu mītnēs. Tādējādi tiek novērsts risks, ka šādas baktērijas varētu nonākt pārtikas apritē vai izplatīties apkārtējā vidē. Visa sistēma ir veidota tā, lai nodrošinātu augstus biodrošības standartus, veselīgu vidi putniem un tīrāku apkārtējo vidi.

“Putnu gaļa ir viens no tiem produktiem, kas ir ļoti pateicīgs cilvēka veselībai un gremošanas sistēmai – viegli sagremojams proteīns, kas palīdz uzturēt un veidot muskuļu masu, veicina organisma atjaunošanās procesus, nodrošina ilgstošāku sāta sajūtu un ir būtisks imūnsistēmas darbībai. Turklāt putnu gaļa satur organismam nozīmīgas uzturvielas, tostarp B grupas vitamīnus, dzelzi un cinku. Un gaļai ir jābūt drošai, bez pret antibiotikām izturīgiem mikroorganismiem. Tāpēc tas ir svarīgi! Gandarījums ir par to, ka visa komanda strādā viena mērķa labā, jo sasniegt to, ko mēs saucam par audzēšanu bez antibiotikām, patiesībā ir titānisks kolektīva darbs.”

– Tatjana Lisakovska, “Ķekava Foods” Veterinārā departamenta vadītāja

Ikdienā neaizmirst cilvēcību un kopīgus piedzīvojumus

Ārpus nopietnajiem mērķiem un prasībām, Tatjana atzīst, ka nevar iedomāties savu ikdienu kolektīvā bez cilvēcības. Viņa kā profesionāle nekad nav baidījusies izteikt viedokli un tikt uzklausīta. Un tā izturas arī pret sava departamenta kolēģiem. Tajā pašā laikā neviens arī nebaidās no konstruktīvas kritikas. “Ja ir dzirdīgas ausis un kolektīvs saliedēts, tad var gāzt kalnus!” viņa priecājas.

Būdama ar radošu garu, Tatjana pat apguvusi grafikas dizaina asistenta profesiju, lai iemācītos uz sarežģīto informāciju, ko ikdienā nodod kolēģiem un klientiem, paraudzīties vienkāršāk. Mācības darbavieta atbalsta un ļauj salāgot ar ikdienas pienākumiem. Taču visvairāk sirdi silda pārdomātie saliedēšanās pasākumi. “Braucieni ar kolektīvu, kur izdibinām Latvijas dziļumus un tālumus. Esam bijuši Latgalē, Cēsis izstaigājuši un izbraukājuši, Jelgavā, muzejos, pilīs, pārgājienos,” stāsta Tatjana.

Viņa ļoti novērtē arī kolektīva tradīcijas – Ģimenes dienas pasākumu un “Gada kolēģa” nominēšanu, kas ļauj kolēģiem radoši izpausties. Kopīga darbošanās un sarunas ļauj paraudzīties uz ikvienu no citas puses – ar ko kurš aizraujas ārpus darba. Ja Tatjana kopā ar dēlu spontāni apguvusi ģitārspēli, tad no kolēģiem viņa iegūst iedvesmu, piemēram, darboties dārzā. Un tā cits citu viņi papildina – gan profesionāli, gan nepiespiestā gaisotnē.

Interviju sagatavoja: Ketija Nuķe-Osīte/”Delfi Brand Studio”

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI