Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ārkārtas situācija ir būtiski ietekmējusi gan Latvijas iedzīvotāju ēšanas, gan pārtikas iegādes paradumus, jo 74% iedzīvotāju ir mainījuši savus līdzšinējos iepirkšanās uzvedību un ēšanas paradumus, liecina AS “Putnu fabrika Ķekava” veiktais pētījums. Pandēmija ir ietekmējusi līdzšinējos iepirkšanās paradumus, iepirkšanās stratēģiju, kā arī veikusi izmaiņas pārtikas grozos. Teju katrs piektais aptaujas dalībnieks (24%) atzīst, ka no jauna iegūtos pārtikas iegādes ieradumus plāno saglabāt arī ilgtermiņā.
Pandēmijas ietekmē savus pārtikas iegādes paradumus ilgtermiņā ir mainījuši 25% vīriešu un 24% sieviešu, kas dzīvo Rīgā vai citās Latvijas lielākajās pilsētās. Savukārt savus iepirkšanās paradumus nemainīja (48%) vai tos pamainīja tikai uz brīdi, jo patlaban iepērkas tāpat kā pirms ārkārtas stāvokļa (34%), tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem personīgie ienākumi nepārsniedz 700 eiro mēnesī.
Visbiežāk, sekojot epidemiologu un citu speciālistu ieteikumiem, iedzīvotāji izvēlējušies samazināt veikalu apmeklējumu biežumu (49%) un rūpīgāk izvēlējušies vispiemērotāko veikala apmeklējuma laiku (36%). No iepirkšanās klātienē pilnībā spējis atteikties vien retais (4%), bet 1% no kopējā respondentu skaita atzīst, ka tieši otrādi – piespiedu atrašanās pašizolācijā tos mudinājusi doties uz veikalu pat biežāk nekā pirms pandēmijas izraisītā ārkārtas stāvokļa, jo mājās nosēdēt bijis apgrūtinoši.
Ārkārtas situācijā ir būtiski mainījies pārtikas pirkumu veikšanas biežums. Ja pirms pandēmijas pārtika un saimniecības preces visbiežāk tika iegādātas 2-3 reizes nedēļā (57%) vai pat katru dienu (23%), tad ierobežojumu laikā pirkumi tika veikti reizi nedēļā (42%) vai pāris reizes nedēļā (34%). Teju 3,5 reizes (no 2% līdz 7%) palielinājies to pircēju īpatsvars, kas pārtiku iegādāties devās vien 2 līdz 3 reizes mēnesī.
Ja salīdzina ar iepirkšanās biežumu pirms pandēmijas, pie saviem līdzšinējiem pārtikas iegādes paradumiem viskonsekventāk ir pieturējušies tie, kas veikalus apmeklēja reizi nedēļā – 71% šīs auditorijas to darīja arī ārkārtas situācijas laikā. Savukārt no pircējiem, kas iepirkās katru dienu, patlaban to dara tikai 44% no kopējā aptaujāto skaita. Patērētāji, kas pirms pandēmijas iepirkās katru otro vai trešo dienu, ir grupa, kas pēc ārkārtas situācijas atcelšanas pie saviem ieradumiem atgriežas visstraujāk. Lai gan ārkārtas situācijā iepriekš ierasto pārtikas iegādes taktiku saglabāja 47%, patlaban pie tās ir atgriezušies jau 79%.
Pētījums atklāj, ka, pirkumiem kļūstot retākiem, mainījies arī pirkuma groza sastāvs, tajā aizvien nozīmīgāku vietu ieņemot “ilgspēlējošiem” produktiem ar iespējami ilgāku realizācijas termiņu un pievilcīgāku cenu. Saskaņā ar iedzīvotāju pausto, ārkārtas situācijā visstraujāk audzis pieprasījums pēc produktiem ar ilgāku realizācijas termiņu, tam sekojuši gatavie saldētie produkti un akcijas produkti, dinamikā stabilam pieprasījumam saglabājoties arī pēc pusfabrikātiem. Produktiem ar ilgu realizācijas termiņu priekšroku deva 93% pircēju, tostarp 24% tos ārkārtas situācijā liekot pirkuma grozā biežāk vai pat izvēloties pirmo reizi. Gatavie saldētie produkti gūluši 81% iedzīvotāju pārtikas grozos, savukārt pusfabrikātus ātrai un ērtai pagatavošanai mājas apstākļos iegādājušies 72% no aptaujātajiem.
“Redzam, ka, tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā pandēmija ir ietekmējusi iedzīvotāju ieradumus un veidu, kā iegādāties pārtiku. Pārskatot ikdienu pirms ārkārtas stāvokļa, 74% respondentu atzīst, ka mainījuši savu līdzšinējo iepirkšanās stratēģiju – visbiežāk tika samazināts veikalu apmeklējuma skaits, rūpīgāk izvēlēts iepirkšanās laiks un būtiski pamainījās pārtikas groza sastāvs. Redzam, ka produktu ar ilgāku realizācijas termiņu iegādes dinamika palielinājās par 18 procentpunktiem, savukārt par 6 procentpunktiem pieauga gatavo saldēto produktu īpatsvars pirkuma grozos. Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka izmaiņas patērētāju uzvedībā ilgtermiņā ietekmēs pārtikas nozari, piegādāto produktu daudzveidību, kas ies roku rokā ar pircēju jaunajām vajadzībām un pieaugošo vēlmi arvien vairāk gatavot ēdienu mājās no sarūpētajām kvalitatīvas pārtikas rezervēm,” stāsta Andrius Pranckevičius, A/S “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 pandēmijas ietekmē ir mainījušies pārtikas iegādes paradumi. Pētījums tika veikts 2020. gada jūlijā sadarbībā ar “Snapshots” un tajā piedalījās 702 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
