Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtas situācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji ir mainījuši savus līdz šim ierastos ēšanas paradumus, iegādāto produktu daudzveidību un to izcelsmes valsti, liecina AS “Putnu fabrika Ķekava” veiktā aptauja. Saskaņā ar aptaujā iegūtajiem datiem, jauniegūtie paradumi tiks saglabāti arī turpmāk teju katram piektajam aptaujas dalībniekam.
Teju puse iedzīvotāju mainījuši ēšanas paradumus un arvien vairāk izvēlas vietējo produkciju
41% Latvijas iedzīvotāju pandēmijas iespaidā ir mainījis savus ikdienas ēšanas paradumus, vairumā gadījumu biežāk izvēloties ēst mājās gatavotu ēdienu (30%) un savā ēdienkartē vairāk iekļaujot veselīgus pārtikas produktus (12%). Netrūkst arī tādu, kas tagad ēd mazāk veselīgi kā pirms pandēmijas uzliesmojuma šī gada pavasarī – 6% sākuši ēst vairāk un salīdzinoši biežāk, 5% vairāk uzturā lieto dažāda veida našķus.
“Aptaujā iegūtie dati liecina, ka 59% Latvijas iedzīvotāju pārtikas iegādē dod priekšroku tieši vietējā ražojuma pārtikas produktiem. Pandēmijas ietekmē patērētāju īpatsvars, kam ir svarīgi iegādāties pašmājās ražotu pārtiku, audzis par 10%. Tas apliecina, ka mūsu patērētājam ir būtiski tas, ko viņš vai viņa ēd. Izvēloties vietējo produkciju, kas ir izsekojama, sertificēta, patērētājs var būt drošs par produkta kvalitāti sākot no izejvielām un ražošanas procesa, un beidzot ar gatavo produkciju, kas nonāk uz šķīvja. Mēs, “Putnu fabrika Ķekava”, esam gandarīti, ka pieaug to iedzīvotāju skaits, kuriem ir būtiski ēst drošu, kvalitatīvu un veselīgu pārtiku no vietējiem ražotājiem, kuriem šis ārkārtas stāvoklis ir jaunu izaicinājumu pilns ikdienas darbībā,” komentē Andrius Pranckevičius, A/S “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs.
Trešdaļa vīriešu sākuši vairāk gatavot mājās
Pētot sieviešu un vīriešu atšķirības pārtikas iegādes un ēšanas paradumu maiņā, redzams, ka vīrieši vairāk nekā sievietes pandēmijas laikā sākuši biežāk gatavot mājās – šādam apgalvojumam piekrita trešdaļa aptaujāto vīriešu. Savukārt citas būtiskas atšķirības ēšanas paradumu izmaiņās starp dzimumiem nav vērojamas. Tā piemēram, veselīgākam uzturam pievērsās 12% vīriešu un 13% sieviešu. Tāpat vienlīdz liels skaits (6%) ir to, kuri ārkārtas situācijas laikā izmantoja ēdienu piegādi uz mājām, kā arī biežāk ēda pusfabrikātus vai rūpnieciski apstrādātus pārtikas produktus.
Ēšanas paradumus kūtrāk mainīja seniori un rīdzinieki
Visstabilāk pie saviem līdzšinējiem ēšanas paradumiem pieturējās iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (70%). Interesanti, ka ēšanas paradumus saglabāja ne tikai seniori, bet arī rīdzinieki. Pētījums atklāj, ka Rīgas iedzīvotāji 58% gadījumu nav mainījuši savus ēšanas paradumus.
Savukārt gados jaunāku iedzīvotāju vidū (18-29 gadi) tikai 43% atzina, ka viņu ēšanas paradumi nav mainījušies. Jauniešu respondentu grupā 44% atzina, ka biežāk gatavo mājās, 22% rūpējās par veselīgāku un pārdomātāku pārtiku, vienlaikus 11% šīs auditorijas daļas ārkārtas situācijas laikā ļāvās kārdinājumam ēst vairāk un biežāk, kā arī 14% priekšroku biežāk dod neveselīgai pārtikai un dažāda veida našķiem.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 pandēmijas ietekmē ir mainījušies pārtikas iegādes paradumi. Aptauja tika veikta 2020. gada vasarā sadarbībā ar “Snapshots” un tajā piedalījās 702 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
