Putnkopības nozare šobrīd cieš ļoti lielus zaudējumus, tādēļ ražotājiem vienīgais veids, kā izdzīvot, ir celt cenas tik lielā mērā, lai spētu amortizēt radušās izmaksas. Graudu cenas pieaugums divas reizes nozīmē, ka arī mums cenas jāceļ dubultā, taču tas nav iespējams un to mēs arī patlaban negrasāmies darīt, intervijā atzīst “Putnu fabrikas Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs.

Intervijā viņš arī stāsta, kā pandēmijas laikā kāds mazumtirgotājs negaidīti vietējo putnu gaļas produkciju nomainījis pret ārvalstu, kāda ir uzņēmuma sadarbība ar “Lidl” un kā tā ietekmējusi pieprasījumu pēc uzņēmuma ražojumiem, kā veicies ar Ukrainas darbiniekiem jau pirms kara, kādi ir uzņēmuma nākotnes plāni.

Uzņēmums, tāpat kā daudzi citu nozaru pārstāvji, nupat pārdzīvojis divus pandēmijas gadus, taču nācis jauns trieciens – Krievijas iebrukums Ukrainā un pirms tam vēl – augošās izmaksas. Kā tiekat galā ar šo situāciju un kādi ir līdzšinējie uzņēmuma rezultāti?

Putnu fabrikas Ķekava finansiālais gads ilgst no jūlija līdz jūlijam, tādējādi patlaban esam finanšu gada vidū. Līdzšinējie konsolidētie “Putnu fabrika Ķekava” un “Lielzeltiņi” pusgada rezultāti ir ne tādi, kādus tos cerējām sagaidīt. Tie ir ar negatīvu zīmi, un tam ir vairāki būtiski iemesli. Finansiālā gada septiņos mēnešos esam cietuši vairāk nekā 3 miljonu eiro zaudējumus, un diemžēl zaudējumi pieaug ik mēnesi. Šis ir pirmais gads pēdējo vairāk nekā septiņu gadu posmā, kad strādājam ar zaudējumiem, tāpēc jāsaka, ka rezultāti nav iepriecinoši.

Pēdējos divus gadus cīnījāmies pret Covid-19 radītajām sekām it visās darbības jomās, un šajā laikā ilgtsoši nestrādāja HORECA sektors – gan Baltijas valstīs, gan Eiropā, gan citur pasaulē, līdz ar to uz salīdzinoši ilgu laiku zaudējām daļu noieta tirgus. Jāatzīmē, ka HORECA sektors aizņem aptuveni 25-35 % no kopējā putnu gaļas tirgus, tādēļ tam ir pietiekami liela nozīme kopējā uzņēmuma ražošanas apjomā. Kamēr spēkā bija Covid-19 ierobežojumi, šī tirgus daļa vienkārši nefunkcionēja, taču arī šobrīd aizvien šis segments vēl pilnībā nav atguvies no krīzes radītajām sekām, jo visi ierobežojumi vēl nav atcelti, cilvēki vēl tik daudz neceļo, konferences netiek organizētas. Līdz ar to pandēmijas ietekmi var just vēl aizvien. Vienlaikus ir novērojams, ka tirgus pamazām sāk atgūties un solīti pa solim atjaunojas.

Taču ir parādījusies jauna, milzīga problēma putnu audzēšanas sektoram visā Eiropā – ārkārtīgi straujais enerģētikas, graudu un dzīvnieku barības cenu pieaugums pēdējo sešu mēnešu laikā. Cenas sāka augt pērnā gada septembrī, un šī pusgada laikā, piemēram, graudu un dzīvnieku barības cenas ir dubultojušās, savukārt enerģētikas cenas, piemēram, gāzes – pat trīskāršojusies. Tā ir vēl viena milzīga problēma, turklāt tā seko uzreiz pēc diviem sarežģītajiem pandēmijas gadiem – visi cerēja, ka beigsies pandēmija un daudzas problēmas atrisināsies, taču tā nenotika, un bez atelpas brīža seko vēl milzīgāka problēma. Protams, tas attiecas ne tikai uz mums, bet uz visu putnu gaļas audzēšanas sektoru.

Uzņēmuma izmaksu struktūrā ir trīs galvenās pozīcijas, no kurām dzīvnieku pārtika aizņem lielāko daļu. Otra daļa ir darbaspēka izmaksas, bet trešā – ražošanas procesam nepieciešamie energoresursi. Šīs trīs pozīcijas veido aptuveni 80 % no visām uzņēmuma izmaksām, un divās no tām izmaksas augušas 2-3 reizes. Šis ir ārkārtīgi straujš pieaugums, un tas ir viens no galvenajiem, faktiski vienīgais iemesls, kādēļ “Putnu fabrika Ķekava” strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Tomēr neesam vienīgie, un arī citām putnu gaļas nozarē strādājošajām kompānijām ir zaudējumi, kas radušies minēto iemeslu dēļ. Situāciju papildus ir sarežģījis karš Ukrainā, kas pāris nedēļu laikā ir vēl vairāk paaugstinājis graudu un enerģijas resursu cenas, kā rezultātā šobrīd notiek tā saucamā “perfektā vētra”.

Mūsu nozare cieš ļoti lielus zaudējumus, un mums jādara viss, ko varam izdarīt tikai, lai izdzīvotu šajā periodā.

Ko plānojat darīt, lai izdzīvotu – celt produkcijas cenas, samazināt kādas izmaksas, ja tas vispār ir iespējams?

Izmaksu pusē – iepriekš konkrētam periodam esam fiksējuši daļu enerģijas izmaksu, tādējādi šobrīd maksājam mazāk nekā nāktos maksāt, ja nebūtu šo fiksēto līgumu. Tas bija labs lēmums, tiesa gan, fiksētie līgumi neattiecas uz visu enerģijas segmentu, bet tikai daļu no visa nepieciešamā enerģijas apjoma. Tāpat diezgan labā brīdī – sezonas laikā – iegādājāmies graudu rezerves. Tomēr vienlaikus tomēr dažādas komunālās izmaksas un citi izdevumi pieaug, un to nekādi nespējam ietekmēt. Šie visi ir makroekonomiski – ārēji apstākļi, kas jārisina makrolīmenī, līdz ar to mums un citiem ražotājiem vienīgais veids, kā izdzīvot, ir celt cenas tik lielā mērā, lai spētu amortizēt radušās izmaksas. Tas diemžēl patlaban ir vienīgais risinājums. Līdz šim esam centušies to darīt minimāli, un, piemēram, februārī Latvijā mūsu produkcijas cena pacelta vien par 1 %, taču ar to vien diemžēl nepietiek, un, lai tiktu ārā no zaudējumiem, cena jāceļ vēl vairāk. Turklāt jāatceras, ka gala cenu veikalos nenosakām mēs, bet veikalu tīkli, un mēs cenu, kāda ir veikalā, diemžēl neietekmējam.

Ja vien tas ir iespējams, aicinām arī valdību domāt par atbalstu uzņēmējiem šajā grūtajā periodā. Covid-19 laikā esam saņēmuši valdības atbalstu, taču tas ir vitāli nepieciešams arī šobrīd, jo laika periods, kuru varam noturēties “virs ūdens” un turpināt strādāt ar zaudējumiem, nav beztermiņa. Vērojams, ka vairākas citas valstis jau ieviesušas dažāda veida atbalsta pasākumus, lai pašmāju ražotāji, saņemot atbalstu, spētu saglabāt simtos un pat tūkstošos mērāmas darba vietas, maksāt nodokļus, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Piemēram, jau pērnā gada nogalē Polijas valdība uz pusgadu ieviesa atbalsta pasākumus pārtikas ražotājiem – atceļot 20 % akcīzes nodokli enerģētikai – gan gāzei, gan elektrībai, gan degvielai. Tāpat valdība lēma samazināt PVN pārtikas produktiem no 5 % līdz 0 %. Salīdzinājumam – Latvijā un Lietuvā tas ir 21 %. Polija saviem ražotājiem ļoti palīdz – viņi nedod naudu tiešā veidā, bet uzlabo darbības apstākļus uzņēmējiem.

Latvijā diemžēl vismaz pagaidām neesam saņēmuši nekādu atbalstu vai solījumus palīdzēt šajā izejvielu krīzē, ko izraisījis straujais energoresursu kāpums. Taču mēs uzturam komunikāciju, skaidrojot situācijas nopietnību un ceram to sagaidīt.

Arī Lietuvā nupat apstiprināts atbalsts putnu gaļas pārstrādes nozarei – 2 miljoni eiro, bet cūkkopības sektoram – 6 miljoni eiro. Kaut arī summa nav liela, tāpat jebkurš atbalsts ir noderīgs.

Kādi atbalsta pasākumi no valdības puses šajā brīdī būtu vērtīgāki?

Jebkura atbalsta forma var palīdzēt un ļoti ceram, ka valsts jau strādā pie šī jautājuma bez vilcināšanās.  Atbalsta veidi var būt dažādi – gan grantu veidā, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā, tā var būt arī PVN likmes samazināšanas līdzīgi kā ir Polijā. Šobrīd, manuprāt, ikviens novērtē, cik svarīga ir pašmājās ražotā pārtika un pārtikas neatkarība. 20-30 gadus tas bija tikai teorētisks vārdu salikums, taču šobrīd tas kļuvis tik svarīgs kā nekad iepriekš. Pārtikas ražošana savā valstī šobrīd ir prioritāte, bet kopumā trīs nozīmīgākie aspekti šobrīd ir enerģētika, pārtika un aizsardzība. Līdz ar to es ceru, ka valdība radīs risinājumu. No savas puses esam aktīvs nozares pārstāvis: piedalāmies diskusijās un sadarbojamies ar vietējām nozares institūcijām, sniedzam dažādus nepieciešamos datus un priekšlikumus, tāpat komunicējam ar Zemkopības ministriju un citu nozaru asociācijām, lai veicinātu citu valstu labās prakses ieviešanu arī pie mums Latvijā.

Šobrīd arī īsti nav skaidrs iemesls tik straujam iepriekšējam cenu kāpumam, jo graudi tirgū pietiek un nav deficīta. Eksperti cenu kāpumu daļēji pamato ar piegāžu traucējumiem pandēmijas laikā, jo daudzas rūpnīcas sākotnēji bija slēgtas, tad tās visas reizē atvērās, strauji auga pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem un resursiem, kas radīja piegāžu sastrēgumus un ar tiem saistīto cenu pieaugumu. Nepieciešams ilgs laiks, lai izveidotu jaunus piegāžu kanālus un uzņēmumus. Graudu cenas pieaugums divas reizes nozīmē, ka arī mums cenas jāceļ dubultā, taču tas nav iespējams un to mēs arī patlaban negrasāmies darīt.

Pērn Latvijā darbu sāka zemo cenu veikalu tīkls Lidl – “Delfi Bizness” nesen rakstīja, ka uzņēmuma ienākšana ietekmējusi cenas arī citos veikalos. Vai šīs ķēdes ienākšana ir ietekmējusi pieprasījumu pēc kompānijas produkcijas?

Tiešu ietekmi neizjūtam, bet netiešā ietekme ir pietiekami liela. Mūsu grupas uzņēmumi piegādā putnu gaļu Lietuvas “Lidl”, taču Latvijā uzņēmums izvēlējies Polijas uzņēmumu gaļu.

Līdz ar “Lidl” atnākšanu ir novērojams, ka citi lielie veikalu tīkli cenšas pielīdzināt savas cenas kompānijas piedāvātajai produkcijai. Taču “Lidl” ir sava stratēģija, piemēram, gaļas produktu cenas viņi daļēji subsidē no saviem līdzekļiem – viņi to iepērk no ražotājiem par aptuveni tirgus cenu, taču pēc tam līdzekļus pārdala tā, lai spētu piedāvāt preci par zemāku cenu, tādējādi veidojot preču apgrozības plūsmu.

Ienākot “Lidl”, citi veikalu tīkli centās sarunāt, lai ražotāji samazina cenas līdz neiespējami zemam līmenim, jo jau līdzšinējā piedāvātā cena bija 20-30 % zemāka nekā tāda, lai gūtu peļņu.

Tā rezultātā, piemēram, “Maxima” pirmo reizi 20 gadu laikā pieņēma lēmumu nomainīt vietējā ražotāja “Ķekava” produkciju pret Igaunijas uzņēmuma “Tallegg” produkciju, kurš nezin kādu iemeslu dēļ piedāvāja dempinga cenu. Tas mums bija liels šoks, kad “Maxima” pēc 20 gadu sadarbības vienkārši vienā mirklī izvēlējās citu ražotāju un nomainīja aptuveni 70 % mūsu produkcijas pret to, ko piedāvā Igaunijas uzņēmums. Mūsu skatījumā ikvienam nozares dalībniekam primāri vajadzētu sadarboties un atbalstīt savējos jeb pašmāju ražotājus, tādējādi kopīgiem spēkiem sildot vietējo ekonomiku, savukārt pircējiem nodrošinot iespēju iegādāties pašmāju produkciju, kuras izcelsme ir zināma.

Šis gan bija vienīgais tāds gadījums, jo ar pārējiem lielveikalu tīkliem sadarbība turpinās.

Ir skaidrs, ka “Lidl” arī šeit iegūs savu tirgus daļu, tāpat kā citās valstīs, kur uzņēmums strādā. Viņiem ir spēcīga stratēģija un viņi zina, kā organizēt biznesu. Arī Lietuvā uzņēmumam ir aptuveni 15 % liela tirgus daļa, un ar to pietiek, tā ir viņu stratēģija.

Kādēļ uzņēmumam Latvijā nav izveidojusies sadarbība, ja sakāt, ka Lietuvā piegādājat produktus? Līdz šim arī citi Latvijas uzņēmēji ir sūdzējušies par to, ka “Lidl” nesadarbojas ar vietējiem ražotājiem.

Jā, es arī diemžēl nezinu, jo sadarbību Lietuvā var minēt kā interesantu un labu piemēru, jo “Putnu fabrikas Ķekavas” produkcija Lietuvas “Lidl” veikalos kā vienīgā bija pirmos divus gadus pēc tīkla ienākšanas. Vēlāk viņi sāka sadarboties ar Polijas ražotājiem, līdz ar to droši vien tas lielā mērā ir centralizēts lēmums, viņi piedāvā privātā zīmola preces, viņi negrib preces ar zīmoliem. Līdz ar to ir grūti pateikt, kādēļ šāds lēmums. Taču ar laiku viss mainās un esam atvērti sadarbībai, jo kāpēc, ja Latvijā tiek ražoti šie produkti, tie ir jāved no citām valstīm, kāpēc gaļa jāved no Polijas, kas ik reizi prasa 600-700 kilometrus vienā reizē – šīs automašīnas brauc katru dienu, mēnesī nobraucot miljoniem kilometru – vai tas ir ilgtspējīgi? Tas mums šķiet savādi.

Kā karš Ukrainā ietekmējis uzņēmuma darbību – vai iepirkāt izejvielas vai eksportējāt uz šo valsti?

“Linas Agro Group” nav tieša sadarbība ar Ukrainu, taču mēdzām Ukrainā iegādāties izejvielas putnu barības ražošanai, lielākoties saulespuķu vai rapšu eļļu vai to ekstraktus. Šobrīd sadarbība un loģistika ir apstājusies, daļa produktu ir iestrēguši ceļā. Ir skaidrs, ka piegādes traucējumi būs, taču grupai tie nav nozīmīgi apjomi. Baltijas valstīs un citās Austrumeiropas valstīs Ukrainā un Baltkrievijā ražotās augu eļļas izmantoja diezgan lielos apjomos. Protams, tām var atrast alternatīvas no Rietumvalstīm, taču tās ir dārgākas un ir iztrūkumi ražošanā. Līdz ar to šī veida eļļu piedāvājums ir aktuāla problēma.

Tāpat no Ukrainas diezgan lielos apjomos eksportēja arī kukurūzu. Svarīgi, kāda būs jaunā ražas sezona – vai valstī būs iespējams iesēt un novākt jauno ražu, un no tā būs atkarīga tālākā situācija un cenas. Ukraina ir viens no trim lielākajiem kviešu eksportētājiem pasaulē, līdz ar to ietekmi varēs just. Vēl viens aspekts – Polija lielu daļu izejvielu iepirka no Ukrainas, un šobrīd sastopas ar izejvielu iztrūkumu un meklē jaunus piegādes kanālus, kas nākotnē visdrīzāk strauji sadārdzinās produkcijas ražošanas izmaksas. Līdz ar to šis ir būtisks faktors, kas ietekmēs situāciju valstī, kas ir mūsu lielākais konkurents.

Visi šie faktori neizbēgami palielinās izmaksas un produktu gala cenas.

Vai Krievijai piemērotās sankcijas kaut kādā mērā ietekmēs jūsu biznesu?

Situācija saistībā ar Krievijai piemērotajām sankcijām ir līdzīga – arī no Krievijas eksportējām iepriekšminētās eļļas, taču tagad šis tirgus ir slēgts. Brīdī, kad sākās karš, mums bija atvērti līgumi eļļu, ekstraktu iegādei, par daļu jau veikti maksājumi, daļa jau bija ceļā pie mums. Šobrīd viss ir iesaldēts, un skatāmies, kā situācija attīstīsies, vai pasūtījumi tiks piegādāti. Taču, sākoties karam Ukrainā, mēs pārtraucam visus darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, jo arī mēs nosodām Krievijas agresiju.

Runājot par uzņēmuma eksportu, līdz šim savus produkciju ne uz Krieviju, ne Ukrainu neeksportējām, nelielus apjomus tirgojām Baltkrievijā, taču tos uzreiz pārtraucām dienā, kad sākās karš.

Šobrīd aktuāls temats ir Ukrainas bēgļu nodarbināšana. Vai uzņēmums plānojis piedāvāt darbavietas cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā?

Jā, mums ir plāni, turklāt jau līdz šim “Putnu fabrikā Ķekava” strādāja 100 ukraiņi. Viņi ir jauki, strādīgi cilvēki un ir līdzīgi mums pēc mentalitātes, tādēļ esam priecīgi, ka viņi ir daļa no mūsu komandas. Līdz ar to esam gatavi piedāvāt darba vietas cilvēkiem, kas šobrīd ierodas no Ukrainas bēgļu gaitās. Tāpat kā daudzās citās nozarēs, mums pēdējos pāris gadus trūkst darbinieku, līdz ar to mēs būtu priecīgi piedāvāt šiem cilvēkiem, kā arī nodrošināt dzīvesvietu.

Droši vien mainīgās situācijas dēļ šobrīd ir grūti pastāstīt par uzņēmuma nākotnes plāniem, bet varbūt varat iezīmēt, kādā virzienā plānojat attīstīties?

Tā diemžēl ir, un pašlaik cenšamies saprast, kāds būs jaunais “status quo”. Un ar to es domāju situāciju, piemēram, aprīlī. Dažreiz tas, ko nolemjam pirmdienā, tās pašas nedēļas ceturtdienā jau vairs nav aktuāli un nav realizējams, jo situācija ir strauji mainījusies. Lai ietaupītu naudu, pagaidām esam apturējuši mūsu lielākos investīciju projektus. Taču mums aizvien ir plāni veidot saules elektrostaciju, esam jau pieteikušies ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Ja saņemsim pozitīvu atbildi, tad jau drīzumā sāksim šo projektu īstenot. Tāpat esam iecerējuši būvēt biogāzes rūpnīcu, lai paši varētu ražot siltumu un elektrību, tādējādi nodrošinot savu enerģētisko neatkarību. Tirdzniecības plānus neesam mainījuši – turpināsim fokusēties uz Baltijas un Skandināvijas reģioniem. Baltija, protams, mums ir mājas tirgus, bet Skandināvija ir tuvu, un sadarbība šobrīd attīstās, pieaug eksporta apjomi. Tirgū regulāri piedāvājam jaunus produktus, šobrīd strauji tuvojas pavasaris – grila sezona, tādēļ arī plānojam tirgu iepazīstināt ar jauniem produktiem šajā segmentā. Ļoti aktīvi strādājam arī desu ražošanas segmentā, klienti šo segmentu ir iecienījuši un pieprasījuma apjomi turpina pieaugt. Tādējādi turpināsim savu izaugsmi, piedāvājot gan vistas gaļu, gan desas, gan jau apstrādātu produkciju. Dažreiz šķiet, ka mums to ideju ir tik daudz, ka to visu nevar ieviest, taču darām, cik vien spējam.