Baktēriju noturīgums pret antibiotikām jeb rezistence ir pieaugoša problēma globāli, kā arī Latvijā. Nielsen veiktās aptaujas* dati rāda, ka 65% Eiropas iedzīvotāju izvairās lietot dzīvnieku izcelsmes produktus, kam konstatēta antibiotiku vai hormonu klātbūtne, kas norāda uz problēmas aktualitāti. Antibiotiku lietošanas ierobežošanas aktualitāte skar gan lopkopības produkcijas ražošanu, gan arī sabiedrības veselības jomu.
Pārmērīgas un nepārdomātas antibiotiku lietošanas dēļ attīstās antimikrobiālā rezistence – mikroorganismu noturīgums jeb rezistence pret antibiotikām, kas būtiski apgrūtina cīņu ar infekcijas slimībām gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Antibakteriālā rezistence, ko izraisa antibiotiku izmantošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, kļūst par arvien lielāku un aktuālāku problēmu pasaulē un Latvijā. Tā tiek aktualizēta novembrī, kad noris Eiropas Antibiotiku informācijas nedēļa, kā arī Rīgā 22. novembrī notiek konference “Kopā pret antimikrobiālo rezistenci”. Problēmai pievērš uzmanību gan ārsti, gan ražotāji, īpaši tie, kas saistīti ar lopkopības dzīvnieku audzēšanu, gan arī sabiedrība.
“Rezistences problēma īpaši strauji Latvijā ir pieaugusi pēdējos gados. Pasaules Veselības organizācija izsaka brīdinājumu, ka 2050. gadā lielākā mirstība pasaulē būs saistīta tieši ar antimikrobiālo rezistenci. Slimnīcā jau tagad saskaramies ar gadījumiem, kuru cēlonis ir rezistenti mikrobi. Šo cilvēku dzīvību glābšanai nākas izmantot pēdējās iedarbīgās antibiotikas un līdz ar to ļoti aktuāls jautājums ir par saprātīgu to lietošanu kopumā. Liels antibiotiku patēriņš ir arī lopkopībā. Līdz ar to ir neviltots prieks, ka problēmu sāk apjaust un rīkoties šajā nozarē. Tas rada vienotības sajūtu cīņā par veselīgu nākotni,” skaidro Māris Liepiņš, Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs, hepatologs.
Nielsen veiktajā aptaujā*Eiropas iedzīvotājiem par izvairīšanos no sastāvdaļām pārtikā, kas kaitē veselībai, lielākais vairums – 65% respondentu atzinuši, ka atturas no antibiotiku vai hormonu klātbūtnes dzīvnieku produktos, šo vielu klātbūtnei pārtikā iedzīvotāji pievērš vairāk uzmanību kā mākslīgajiem konservantiem (61%). Savukārt vienāds skaits respondentu (60%) izvairās gan no mākslīgajiem garšas pastiprinātājiem, gan no mākslīgajām krāsvielām. Ģenētiski modificētu organismu klātbūtne pārtikas produktos uztrauc 59% respondentus.
“Mēs kā putnu gaļas un to produktu ražošanas līderi esam sekojuši līdzi tam, ka progresīvākie uzņēmumi pasaulē pievērš uzmanību tendencei antibiotiku lietošanas samazināšanā, kā arī tam, kā šis fakts ietekmē patērētāju izvēli. Pasaulē antibiotikas tiek plaši izmantotas gaļas dzīvnieku audzēšanā, tādēļ, lai sniegtu savu ieguldījumu, “Ķekava” ir veikusi rūpīgu problēmas izpēti un atradusi veidus, kā panākt, ka antibiotiku izmantošana nav nepieciešama. “Ķekava” iepriekšējā finanšu gadā vien ir ieguldījusi 1,33 miljonus eiro putnu apstākļu uzlabošanai, biodrošībai, tajā skaitā specializētu higiēnas procedūru ieviešanai un pilnveidošanai, putnu mītņu dezinfekcijas aprīkojuma iegādei un speciālo aizsargtērpu iegādei darbiniekiem. “Ķekavā” īpaši labvēlīga vide un apstākļi nodrošina veselīgus putnus. Šādi apstākļi savukārt veicinājuši to, ka vistu audzēšanā nav nepieciešams izmantot antibiotikas, jo vistas gluži vienkārši neslimo, tādēļ tās nav jāārstē,” stāsta Saulius Petkevičius, AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes loceklis.
“Ķekava” ir pirmais putnu gaļas ražotājs Baltijā un viens no nedaudziem Eiropā, kurš ieviesis ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt putnus veselīgi, bez slimošanas, tādejādi izvairoties no antibiotiku lietošanas. To, ka putns nav ārstēts, pircējam apliecina marķējums “Audzēts bez antibiotikām”. Pēc ESVAC (Eiropas veterināro antimikrobiālo līdzekļu patēriņa uzraudzība) 2016. gadā publicētā apkopojuma antibiotiku patēriņš “Ķekavā” ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā un vienā līmenī ar tādiem kvalitātes līderiem kā Norvēģija, Islande un Zviedrija. Augstā labturība ir priekšnosacījums, kas ļauj uzņēmumam pasargāt putnus no saslimšanas un nodrošināt īpaši kvalitatīvu gaļu. Vidēji gadā 90% putnu “Ķekava” izaug bez saskares ar antibiotikām.
*Dati no Nielsen veiktās aptaujas “Domājam, ko ēdam?”, kas veikta 2017. gadā.
