Jautājumi par vistas gaļu

Atbild diētas ārste Lolita Neimane:

Runājot par gaļas patēriņu uzturā vispār, pēdējos pāris gados mūsu uzmanība tiek īpaši vērsta uz to, ka saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža straujo izplatību ir jāsamazina sarkanās gaļas lietošana uzturā. Ieteikums – ne vairāk par 50 gramiem dienā. Par sarkano tiek uzskatīta cūkgaļa un liellopu gaļa. Tāpat ļoti limitēti iesaka ēst rūpnieciski apstrādātu gaļu un gaļas izstrādājumus – šķiņķi, desas utt., ieskaitot arī vistas gaļu, ja tā ir rūpnieciski apstrādāta, teiksim, kūpināta vai žāvēta. Jāatzīst, ka 50 grami ir diezgan mazs gaļas gabaliņš, nedēļā tie ir tikai 350 grami. Tāpēc rūpnieciski neapstrādāta putnu gaļa – tītars un vista – būtu tā, ko uzturā varētu iekļaut brīvāk. Vistas gaļa pieder olbaltumvielu grupai, ko mums ar uzturu vajadzētu uzņemt.

Tradicionāli vistas gaļa tiek uzskatīta par diētisku, sevišķi baltā gaļa, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, ir viegli sagremojama. Ne velti to piemēro diētām, ja cilvēks vēlas samazināt svaru. Veikalos nopērkamā broileru gaļa ir ātri pagatavojama: atnāc mājās no darba, un vakariņas – viens divi! – gatavas. Vistas gaļa ir ļoti laba arī tādā ziņā, ka tai nav tik intensīva garša, tā labprāt pieņem dažādas garšvielas un garšaugus. To viegli spēj pagatavot arī tie, kam kulinārās prasmes nav tik lielas.

Vienīgais, kas cilvēkus attur ēst rūpnieciski audzētu vistas gaļu, ir visādi pašu sadomāti un saklausīti minējumi par to, kā tik ātri var izaugt tik lieli broileri. Bet tāpēc jau ražotāji izvēlas īpaši selekcionētas ātraudzīgas šķirnes! Ja padomā, agrāk, piemēram, arī cūkas audzēja tikai tādas, kurām speķis bija piecu centimetru biezumā. Tagad tādas vispār nevar atrast, jo cūku šķirnes selekcionētas tā, lai būtu vairāk muskuļaudu, mazāk tauku. Līdzīgi uzlabojumi notiek arī dārzkopībā, augļkopībā.

Man šķiet, ka Latvijā cilvēki vienkārši pieraduši domāt, ka piens tiek ražots no pulvera un vistas tiek barotas ar hormoniem. Bet tā taču nav!

Protams, ja ir rocība un iespējas, cilvēks var pirkt bioloģiski audzētu vistu, bet tā ir cita cena, un ne visi to var atļauties. Fabrikas vistas uzturvērtības ziņā nav ne ar ko sliktākas, tikai tām nav tik intensīva garša, toties pieejamākas cenas ziņā.

Atbild Brigita Savina, kura saimnieko savā bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Kalvāni Taurupē:

Mēs audzējam tās pašas šķirnes broilerus, ko lielie ražotāji, – šķirņu jau nav nemaz tik daudz. Taču mūsu broileri nav tik ātraudzīgi, jo tiek baroti tikai ar dabīgiem placinātiem graudiem, kas izaudzēti bez ķimikālijām, un vienīgā piedeva, ko saņem, ir minerālvielas, kas nepieciešamas kaulu stiprumam. Līdz ar to mūsu broileri aug ilgāk. Tas arī nosaka gaļas garšu, tāpat kā šķirnes īpatnība – broileri ir selekcionēti, lai iegūtu sulīgu un mīkstu gaļu.

Esam izpētījuši, ka cilvēki vislabprātāk grib iegādāties pusotra līdz divus kilogramus smagus broilerus, tie ir pievilcīgāki arī cenas ziņā. Taču ir cilvēki, kas vēlas nopirkt trīs un četrus kilogramus smagus broilerus, tāpēc nelielā nodalījumā mums ir broileri, kas aug tik ilgi, līdz šo svaru sasniedz. Lielie visbiežāk tiek iegādāti, ja ir padomā, piemēram, tos celta galdā pildītus.

Bieži piemirstas, ka vista un broilers nav viens un tas pats. Jebkuras šķirnes vistai gaļa vienmēr būs aromātiskāka, bet nedaudz sīkstāka – vienalga, vai tā būs pa pusei gaļas, pa pusei dējējvista. Tās aug apmēram gadu, tāpēc arī ekstraktvielu gaļā ir vairāk. Vistas iegādājas galvenokārt tādēļ, lai vārītu spēcinošu un aromātisku buljonu. Un to es dzirdu itin bieži – izvārīšu buljonu, lai slimnieks ātrāk atveseļotos. Cepšanai vai sautēšanai vistu nepērk. Šim nolūkam tiek izvēlēts broilers.

Atbild Madara Stinka, PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja:

Līdz šim Latvijā putnu gripa nav konstatēta un vēsturiski līdz šim nekad arī nav reģistrēta ne savvaļas, ne mājas putniem.

No Eiropas Savienības dalībvalstīm putnu gripa šobrīd nav skārusi tikai mūsu valsti un Igauniju, citur tā plosās jau kopš pagājušā gada oktobra beigām.
Parasti putnu gripa sākas ar savvaļas putnu saslimšanu, un tālāk vīruss tiek ienests arī mājputnu novietnēs. Tāpēc Ministru kabineta noteikumos Nr. 291 (09.06.2015.) par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām tika veikti grozījumi, kas paredz, ka no šā gada 2. marta līdz 31. maijam visiem mājputniem – arī piemāju mazajās saimniecībās – jāuzturas tādā slēgtā telpā vai nožogojumā, kur tiem nav iespējama saskarsme ar savvaļas putniem. Arī pakaiši, ūdens un barība jātur vietās, kur tiem klāt netiek savvaļas putni. Šāds laika periods noteikts, konsultējoties ar ornitologiem un ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un savvaļas putnu migrācijas ceļus. Ierobežojumu periods ir noteikts, lai mazinātu saslimšanas riskus un zaudējumus Latvijas ekonomikai.

Maija beigās atkarībā no putnu gripas epizootiskās situācijas Latvijā un apkārtējās valstīs tiks lemts, vai ierobežojumu periodu pagarināt. Par vienkopus atrastiem vairākiem (3–5) mirušiem savvaļas putniem un pēkšņi saslimušiem mājputniem obligāti jāziņo tuvākajai PVD pārvaldei vai veterinārārstam. Industriālie putnu gaļas audzētāji ir ieviesuši ļoti stingrus biodrošības pasākumus, lai viņu kūtīs šis vīruss nenonāktu nekādā veidā.

Putnu gripa sev līdzi nes stingrus ierobežojumus, ko paredz EK likumdošana, – slimības skartajā novietnē (saimniecībā) mājputni ir jāiznīcina un jāveic stingri novietnes tīrīšanas un dezinfekcijas darbi, piesardzības pasākumi un ierobežojumi tiek noteikti trīs līdz desmit kilometru rādiusā no skartās mājputnu novietnes. Arī putnu, putnu olu un putnu gaļas tirdzniecība no Latvijas uz citām valstīm tiek ierobežota, kas, protams, nozīmē arī ekonomiskus zaudējumus.

Pašlaik Eiropā izplatītais putnu gripas vīrusa apakštips cilvēkus neapdraud. Turklāt, ja putnu gaļu vai olas termiski apstrādā vairāk nekā 70 grādu temperatūrā (tādā putnu gripas vīruss iet bojā), to var droši lietot uzturā..

Atbild Tatjana Marčenkova, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja:

Ziniet, kad dzirdu šādu jautājumu, tad man šķiet, ka cilvēki ir saskatījušies visos tos pseidozinātniskos raidījumus Krievijas televīzijā, visas tās strašilkas – kā es tos saucu – un domā, ka Latvijā arī viss ir piesārņots, viss slikti.

Sāksim ar to, ka Latvijā industriālos vistu audzētājus var uz pirkstiem saskaitīt. Viņus kontrolē valsts, un arī katram ražotājam ir pašam sava akreditēta iekšējās kontroles sistēma. Ja produkcija tiek eksportēta, tiek iesaistīti vēl arī trešās puses auditori. Ja kaut kas būtu ne tā, mēs par to saņemtu simts un vienu ziņojumu!
Eiropas Savienībā ir noteiktas stingras nekaitīguma normas, tostarp arī uz zāļu atliekvielām gaļā (jo, protams, ja vista saslimst, tad viņa ir jāārstē). Ar hormoniem barot vistas sen jau ir aizliegts! Tāpēc nevajadzētu baidīties tur, kur nevajadzētu baidīties! Katru gadu mums ir monitoringa programma, kad ņemam gan vietējos, gan ievestos produktus, un pārbaudām tajos aizliegto vielu klātbūtni. Pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātiem es vispār neredzu, par ko patērētājiem būtu jāsatraucas. Ja būtu kāda riska situācija, mēs nekavējoties par to informētu sabiedrību!

Bet arī pašiem pircējiem vistas gaļu vajadzētu iegādāties drošās vietās – veikalos vai atbilstošos stendos tirgū. Visiem tirgotājiem jānorāda produkcijas izcelsme, jo patērētājiem ir tiesības zināt informāciju par attiecīgo produktu. Veikalā ir marķējums, visa nepieciešamā informācija. Tirgū, kur gaļa nav iesaiņojumā, negodīgi tirgotāji var poļu vistu uzdot par Latvijas vistu, jo PVD nevar 24 stundas diennaktī nostāvēt pie katras tirdzniecības vietas. Bet tādu gadījumu nav daudz un nav arī bieži – līdz 10% no visām veiktajām pārbaudēm. Taču gadu no gada situācija uzlabojas, jo arī pircējs paliek gudrāks. Zina, ko prasīt, kā skatīties.

Vistas gaļu noteikti ir drošāk pirkt no zināma ražotāja, no tā, ko uzrauga. Ja kāds vēlas pirkt lauku vistu no zemnieka, kura saimniecība nav reģistrēta, tad pašam ir jābūt simts procentu pārliecībai, ka tur visas prasības tiek ievērotas. Ja cilvēks nejūtas par to drošs, tad labāk nepirkt!

Atbild Tatjana Lisakovska, “Putnu fabrika Ķekava” galvenā veterinārārste.

Latvijā vistu audzēšanu regulē stingra ES likumdošana, kas aizliedz jebkādu augšanas stimulatoru un hormonu lietošanu. Tāpat ES likumdošana nosaka, ka veterinārārsts zāles, to skaitā zāles ar antibakteriālo iedarbību, drīkst izmantot tikai tad, ja putns ir saslimis. Putna ārstēšanai antibiotikas tiek izmantotas arī bioloģiskajās saimniecībās, jo tāpat kā cilvēks, arī putns veseļojas ar zāļu palīdzību.

Domājot par veselīgu pārtiku, aizvien vairāk ražotāju samazina vai tiecas pilnībā atteikties no nepieciešamības lietot antibiotikas, darot visu
iespējamo, lai nepieļautu dzīvnieku slimošanu. Latvijā Putnu fabrika Ķekava ir pirmais ražotājs, kas uz saviem svaigās gaļas produktiem izvietos norādi Audzēts bez
antibiotikām. Pašlaik jau vairāk nekā 86% vistu Ķekavā izaug neslimojot un tātad – bez antibiotikām. Labvēlīga vide un pareiza putnu ēdināšana ir galvenais faktors, kas nodrošina putniem teicamu veselību visā augšanas periodā. Bez antibiotikām audzēta gaļa ir produkta veselīguma garants ne tikai iedzīvotājiem, bet arī videi!

Pilnībā droša un veselīga gaļa ir arī tad, ja dzīves laikā dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles.

Pirmkārt, vistu veselībai ik dienu seko līdzi Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) speciālisti un tiek veiktas regulāras pārbaudes gan vietējās laboratorijās, gan neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs.

Otrkārt, saslimšanas gadījumā vistu ārstēšanas nolūkos atļauts lietot tikai Eiropas Savienības sertificētas un LR veterināro zāļu reģistros reģistrētas zāles. Veterināro zāļu lietošana ir stingri reglamentēta un putnkopībā tiek ārkārtīgi rūpīgi kontrolēta gan no praktizējošo veterinārārstu puses, gan no kontrolējošo institūciju puses (PVD). Tāpēc visa veikalos nopērkamā putnu gaļa, kas ražota PF Ķekava ir droši lietojama uzturā, jo tajā nav nekādu zāļu atliekvielu. Ikviens var būt pilnībā drošs, ka lieto augstvērtīgu, kvalitatīvu un uzticamu produktu.